2010/12/05

Par dziju svaru, rupjumu, kārtām un tīšanu uz zīmuļa

Šoreiz piedāvāju paplašināt redzesloku dziju jomā. Kādi ir pasaules standarti, un kas zem tiem slēpjas.
 
Bieži vien rakstot aprakstu kādam tamborētam izstrādājumam atduros pret to, ka grūti aprakstīt izmantoto dziju. Diemžēl Latvijā nav vienotas dziju svaru (smaguma, rupjuma, biezuma) sistēmas. Uzrakstot – izmantojiet vidēji rupju dziju – var iebraukt auzās. Kas vienam vidēji rupjš, tas citam smalks, un otrādi. 
 
Ja gribam panākt tādu rezultātu, kādu iecerējis apraksta autors, vislabāk ir izmantot pēc iespējas līdzīgākus materiālus un instrumentus. Tiklīdz izmainīsies vai nu izmantotā dzija vai adata, rezultāts var pārsteigt... dažreiz ne tajā patīkamākajā ziņā. Tas īpaši attiecas uz telpiskiem (apģērbi) un maziem priekšmetiem (piemēram, aptamborētas bumbas, rotaļlietas u.c.).
 
Tā kā Latvija ir maza – viens risinājums ir uzrakstīt, kāda tieši dzija (ražotājs, dzijas nosaukums) izmantota un kurā veikalā pirkta. Tas gan diez ko nedod vaļu iztēlei, ja pasaka: izmanto tieši šo dziju un citu nē. Vēl ir variants – atrast minēto dziju un piemeklēt atbilstoša rupjuma dziju pēc savas gaumes. Un ko darīt, ja tieši tā dzija izbeigusies un veikals neplāno to pasūtīt? (līdz ar to nav no kā piemeklēt sev vēlamo dziju). 
 
Pasaulē ir ieviesta +/- vienota dziju svaru (yarn weight) sistēma. Patiesībā – pat vairākas, bet tās ir integrētas viena otrā. 1) Ir mazais 6-daļīgais iedalījums – ar nosaukumiem; 2) ir paplašināts iedalījums (dzijas, kas atrodas pirms super fine, un 6-daļīgā iedalījuma apakšiedalījumi); 3) kārtu iedalījums (cik pavedienu kārtu ir dzijā) un 4) WPI (wraps per inch) sistēma jeb apmetumu skaits collā. 
 
Liekas pilnīga ķīniešu ābece? Mhm, man arī tā likās... bet mēģināšu mazliet izskaidrot, kas šeit apakšā slēpjas.
 
Sākšu ar mazo – 6 iedalījumu – sistēmu, kurā ietilpst:
1) ļoti smalka (super fine); 2) smalka (fine); 3) viegla (light); 4) vidēja (medium); 5) rupja (bulky) un 6) ļoti rupja (super bulky) dzija.
 

Būtu jau jauki, ja uz visām dziju etiķetēm būtu norādīts šāds iedalījums, kā tas pārsvarā ir Amerikā ražotajām (vai Amerikas tirgum paredzētajām) dzijām. Šad tad šie apzīmējumi ir manīti arī pie mums nonākušajām dzijām – bet diezgan reti (piemēram, "Red Heart Yarn" dzijām). 
 
Kā izrādās – viss nesākas ar ļoti smalku (super fine) dziju (kas manā iztēlē jau ir šaušalīgi smalks tambordiegs, piemēram, 10 numura spolīšdiegs...) Kā zināms - amīšiem viss ir liels un pamatīgs... :)
  
Pirms  super fine ir vēl tādi iedalījumi kā (sākšu ar smalkāko) – thread (nav norādīts kārtu skaits), cobweb (1-kārtīgs pavediens), lace (2-kārtīgs pavediens), light fingering (3-kārtīgs pavediens). 
(Pagaidām droši vien priekšstats neveidojas par to, cik bieza/plāna ir viena kārta.) 
 
  
  1. Zem ļoti smalkas (super fine) kategorijas ietilpst arī tādi nosaukumi kā - sock (zeķu dzija), fingering, baby, kas ir 4-kārtīga dzija. Šeit sāk parādīties arī WPI sistēma – cik reižu šo pavedienu (ne pārāk sablīvējot un ne pārāk izstiepjot) var aptīt ap zīmuli vienas collas (2,54 cm) garumā – un  ļoti smalkai dzijai tas ir 14 wpi. Šai dzijai izmanto 2,25 – 3,25 mm tamboradatu. Mērogs: 10 centimetros 21 – 32 īsie stabiņi.
  2. Smalka dzija (fine) – arī sastopama kā sport un baby ir 5-kārtīga. 12 wpi. Izmanto 3,5 – 4,5 mm tamboradatu. Mērogs: 16 – 20 īso stabiņu 10 centimetros.
  3. Zem vieglas dzijas (light) sastapsim tādus nosaukumus kā DK (8-kārtīga; 11 wpi) un light worsted (9-kārtīga, 10 wpi). Izmanto 4,5 – 5,5 mm tamboradatu. Mērogs: 10 centimetros 12 – 17 īsie stabiņi.
  4. Vidēja dzija (medium) zem sevis slēpj tādus nosaukumus kā worsted (10-kārtīga, 9 wpi), aran (10-kārtīga, 8 wpi). Izmanto 5,5 – 6,5 mm tamboradatu. Mērogs: 10 centimetros 11 – 14 īsie stabiņi.
  5. Rupja dzija (bulky) ir 12-kārtīga, 7 wpi. Izmanto 6,5 – 9 mm tamboradatu. Mērogs: 10 centimetros 8 – 11 īsie stabiņi.
  6. Ļoti rupja dzija (super bulky) ir sākot no 5-6 wpi. Kārtas neskaita. Izmanto 9 mm un lielāku tamboradatu. Mērogs: 10 centimetros 5 – 9 īsie stabiņi.  
Piebilde par wpi - precizitātes labad tiek ieteikts notīt zīmuli 2 collu garumā (5 cm) un tad izdalīt ar divi, jo tīšanas blīvums ir diezgan individuāls un subjektīvs lielums - šādā veidā iespējams pietuvoties mazliet objektīvākiem rādījumiem.  

Varu vēl piebilst, ka pavedienu kārtu skaitīšana pārņemta no dziju ražotāj-lielvalstīm – Austrālijas, Jaunzēlandes un Lielbritānijas. Tā kā mēs neesam dziju ražotāj-lielvalsts, un ar vienotu dziju svaru sistēmu nevaram lepoties, tad jāmēģina kaut kā pa savam. 


Var rasties jautājums, kāpēc vispār vajadzīgi tādi dziju apzīmējumi? Pirmkārt, lai varētu precīzāk sekot tamborēšanas aprakstiem un rezultāts iznāktu tāds, kādu to paredzējis apraksta rakstītājs. Otrkārt, lai cilvēki, kas paši vērpj dziju, varētu zināt, cik biezu jāuzvērpj (starp citu - diezgan populāra un ekskluzīva nodarbe Amerikā un citās dziju ražotāj-lielvalstīs). Un treškārt, skaidrībai jābūt - ejam taču uz globalizāciju un vienotību :) Kā arī vienota sistēma palīdzētu, pērkot dzijas internetveikalos.


Vienkāršošanas nolūkos es iesaku ņemt vērā metrāžu un svaru (veikalā tak dziju ap zīmuli netīsi, un tās kārtas arī tāds mulsinošs pasākums tomēr). Patiesībā tas būtu vienalga ko ar ko dalīt. Vieglāk laikam dalīt metrāžu ar svaru, kā rezultātā iegūsim lielāku vai mazāku koeficientu. Jo mazāks koeficients, jo rupjāka dzija. Būs jāpamēģina, kā tas izskatās dzīvajā. Turpmāk nāksies uz dziju veikalu iet ar kalkulatoru :D 
  
Orientējoši - ļoti rupjai dzijai (super bulky) koeficients būs zem 1; rupjai dzijai (bulky) ~ 1; vidējai (medium) ap 1,8 - 2; smalkai ~ 2,8-3; ļoti smalkai ~3,5.